Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa izveidota 1995.gada oktobrī. Tā ir nevalstiska, neatkarīga institūcija, kas darbojas pastāvīgi un ir tiesīga izšķirt civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas Latvijā vai ārpus Latvijas.

Strīdu izšķiršana Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tās Reglamentu, ja vien puses nav vienojušās par citu strīda izšķiršanas kārtību, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma Sadaļu par šķīrējtiesu. Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas Reglaments izstrādāts vadoties pēc UNCITRAL (ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komiteja) arbitrāžas Reglamenta un Parauglikuma un ievērojot starptautiskos šķīrējtiesas darbības principus.

Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai, un ja puses ir rakstiski vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā.

Uzņēmēju strīdu nodošana izšķiršanai šķīrējtiesās jeb arbitrāžās pasaulē ir plaši izplatīta, jo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā ir vairākas priekšrocības:

	1.	Šķīrējtiesas kompetence konkrētajā gadījumā. Pēc šķīrējtiesas pamatprincipa - puses izvēlas šķīrējtiesnešus, tās var izvēlēties šķīrējtiesnešus, kuri ir kompetenti konkrētajā jautājumā.
	2.	Šķīrējtiesas objektivitāte. Katrai pusei ir tiesības izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi un ir iespēja izvēlēties par šķīrējtiesnesi ne tikai kompetentu personu, bet arī personu, par kuras objektivitāti nav šaubu.
	3.	Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte pretstatā valsts tiesas publiskumam. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un personas, kas nepiedalās lietā, tajā var būt klāt tikai tad, ja puses tam piekrīt. Šķīrējtiesa nav tiesīga spriedumu nodot atklātībai bez pušu piekrišanas.
	4.	Mazāki izdevumi. Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā tiesvedības izdevumi ir līdzīgi valsts nodevas apmēram valsts tiesās, un atkrīt izdevumi par apelācijas un kasācijas instanci.
	5.	Iztiesāšana notiek pašu pušu veidotā labvēlīgā atmosfērā.
	6.	Puses var vienoties par tiesvedības valodu šķīrējtiesā, kā arī par šķīrējtiesas procesa norises vietu.
	7.	Ir nodrošināta šķīrējtiesas sprieduma izpilde citās valstīs saskaņā Ar 1958.gada Ņujorkas konvenciju, kurai ir pievienojusies arī Latvija un vēl vairāk kā 100 valstis.